Slovēnija


Deutsch Angļu español franču Italiano poļu

Ana ir jauna slovēniete, kas devās Erasmusā uz Dižonu, Francija.
Pūpolsvētdienā Ļubļanā, kas ir Slovēnijas galvaspilsēta, katoļu kopiena savācās pilsētas baznīcās. Musulmaņu kopiena jau 30 gadus cenšas panākt mošejas celtniecību, kur viņi varētu izpausties lūgšanās, bet veltīgi. Tīna, Jauno Eiropas Federālistu biedre, uzskata, ka mūsu bailes bieži sakņojas aizspriedumos par lietām, kuras tā īsti nepazīstam. Tikai personīga saskare ļauj izveidot derīgu viedokli.
Ana dodas uz Jesenicu, lai tiktos ar jaunu musulmaņu sievieti Failu Pasiku Bisiku. Viņai ir piešķirts tituls Eiropas gada par vienlīdzību visiem seja , kā arī 2010 . Eiropas gada pret nabadzību un sociālo atstumtību vēstnieces tituls.
"Es vēlētos, lai valda miers un mīlestība. Es vēlos kļūt par aktīvu spēku,kas darītu pasauli mierīgāku un taisnīgāku. Bet, lai to izdarītu, ir jāsāk ar sevi pašu ", nosaka Faila.

Vairāk:

Nodarbinātība, sociālās lietas un iespēju vienlīdzība

> 2007 . Eiropas gada par iespēju vienlīdzību visiem mērķis bija likt cilvēkiem Eiropas Savienībā vairāk apzināties savas tiesības uz vienlīdzīgu attieksmi un dzīvi bez diskriminācijas..

Faila Pasika Bisika

Faila ir musulmaņu izcelsmes medmāsa, kas dzimusi Slovēnijā, un kuras vecāki ir bosnieši. Pēdējo desmit gadu laikā vien, viņa ir ceļojusi pa visu pasauli, lai veicinātu iecietību un līdzjūtību, vides aizsardzību, dažādu reliģiju līdzāspastāvēšanu, kultūru dažādību utml.. Viņa ir arī iniciatore vairākiem projektiem par humāno palīdzību, tāpat arī vairāku aktivitāšu, kas veicina starpkultūru dialogu, organizatore. Viņa ir arī bijusi brīvprātīgā Bosnijā, Kosovā, Āfrikā, kā arī palestīniešu bēgļu nometnēs. Viņa ir saņēmusi atzinību par savu darbību sociālajā, veselības aprūpes, kā arī politiskajā sfērā.
Viņa ir kļuvusi arī par gada brīvprātīgo 2006, gada Humānistu 2007, Eiropas gada par vienlīdzīgām iespējām visiem seja 2007, un nominēta Slovēnijas gada sievietei 2008 Eiropas Jaunietim 2008.

“Mūsdienās saistībā ar musulmaņiem tiek runāts tikai par sensacionāliem atgadījumiem un vardarbību- par lietām, ko eiropieši nevar pieņemt. Mēs nerunājam par arābu-musulmaņu kultūru, kas ievērojami ietekmējusi Rietumu kultūru. Mēs nerunājam par Islama arhitektūru, par mākslu un dzeju. Kāpēc nekad netiek runāts par musulmaņiem, kas ir ļoti labi integrējušies eiropiešu sabiedrībā? Tāpat varētu jautāt: kādēļ dažiem musulmaņiem izdodas integrāties sabiedrībā, bet citiem ne? Integrācija ir divvirzienu process. Tomēr bieži skatāmies no vienvirziena perspektīves- no musulmaņiem gaidam, lai viņi uzreiz aktīvi iesaistītos darba tirgū, apgūtu kultūru un valodu. Bet kāpēc mēs nevēršamies pie sabiedrības vairākuma, teiksim, eiropiešiem, lai palīdzētu musulmaņiem iejusties sabiedrībā, iepazīstinot viņus ar kultūru un radot apziņu, ka viņi var veidot daļu no multireliģiskās Eiropas”
Faila Pasika Bisika

Komentāri ir slēgti.